Draudzība ir vissmalkākais diegs – maigs, bet izturīgs; nemanāms, bet dziļš. Tā ir kā saullēkts, kas maigi krāso debesis ar uzticību, lojalitāti un kopīgiem smiekliem. Patiesais draudzības skaistums neslēpjas perfekcijā, bet tās nepilnībās – smieklos, kas dziedē salauztās daļas, kopīgās asarās, kas vairo izpratni vienai par otru. Tā ir vieta, kur ievainojamība tiek pieņemta un atšķirības – svinētas kā krāsas uz audekla.
Patiesa draudzene. Stāsts par pateicību kopīgajos soļos. Pateicība par mūsu ceļa, mērķu un dzīves dalīšanu.
Cauri augšām un lejām, līdz pat pasaules tālākajiem stūriem, mana draudzene ir bijusi nemainīgs pavadonis. Jaunzēlande ir nodaļa, kas tika veidota ar nezināmām ainavām, bezgalīgām debesīm un smiekliem, kas atskan caur kalniem. Katrs mirklis kļuva dzīvīgs, jo tu biji tur, lai dalītos tajā ar mani – brīnišķīgos pārgājienos, sarunās vai klusās pārdomās.
Šī ir mana mīlestības vēstule viņai – godinājums par to, ka viņa nekad nav padevusies mūsu draudzībā. Par to, ka viņa izvēlējās būt man blakus un dalīties ar mani šīs dzīves sarežģītajā dejā.
Tie ir mūsu kopīgās saiknes svētki – saiknes, kas ir izturējusi vētras un uzsūkusi saules starus, kļūstot arvien skaistāka ar katru kopīgo piedzīvojumu. Lai mūsu ceļojums turpinās kā varavīksne – pilna krāsu un jaunu stāstu, kuros atspoguļojas gan mūsu līdzšinējā pieredze, gan tās, kas vēl tikai jāatklāj.
Kur tālāk, mana mīļā draudzene?