Kā tas sākās..

Pēc bakalaura darba prezentācijas un patiesas laimes, ko kopā ar Anniju piedzīvojām, nolēmām abas paņemt brīvu gadu no mācībām. Mēs koncentrējāmies uz plāna īstenošanu un sākām gatavošanos mūsu LIELAJAM ceļojumam. Mērķis bija doties pēc iespējas tālāk, lai piedzīvotu kaut ko eksotisku un atšķirīgu no Eiropas. Mums bija vairākas idejas par galamērķiem, bet mana galvenā prioritāte bija būt tuvumā tirkīzzilajam ūdenim – vari jau iedomāties, par kuru krāsu es runāju.

Pirmais solis bija izveidot Workaway kontu. Nolēmām, ka tas būs lielisks veids, kā ceļot ar ierobežotu budžetu un vienlaikus iegūt vairāk unikālu pieredžu. Kad konts bija izveidots, mēs sākām apkopot idejas un saglabāt iespējamās galamērķu vietas – no Taizemes un Austrālijas līdz pat Indijai, un, ja pareizi atceros, pat Kanādai.

Ceļojot tik tālu pirmo reizi, ir sajūtas, kas paliek atmiņā, un dažas lietas es atceros pavisam skaidri:

  1. Es zināju, ka biju patiesi nobijusies.
  2. Es zināju, ka bailes bija mazliet mazākas, jo Annija šo piedzīvojumu piedzīvos kopā ar mani.
  3. Un tomēr – es joprojām baidījos.

Mēs abas apskatījām daudz vietu, bet izvēlējāmies sazināties ar brīvprātīgā darba iespējām Indijā. Tagad, atceroties savas izjūtas, šķiet, ka biju pārāk nobijusies un vēlējos doties uz vietu, kas vairāk atgādinātu mums jau zināmās kultūras. Nezinu, kā tajā laikā jutās Annija, bet esmu priecīga, ka abas nolēmām meklēt savu laimi Jaunzēlandē. Pāris iepazīšanās vēstules, un mēs atradām īsto izvēli.

Neilgi pēc tam mēs bijām piektajā lidmašīnā, skatoties pa logu uz tirkīza zilo ūdeni un elpu aizraujošajām ainavām. Vēl joprojām atceros to sajūtu, kad nonācām galamērķī – šķita, ka tas ir kā ilgi gaidīts sapnis, kas beidzot piepildījies.

Protams, pirms ceļojuma bija vēl daudz par ko domāt — dokumenti, 8 kg smagas mugursomas gandrīz diviem mēnešiem, un vēl daudzas citas lietas.

Bet galvenais ir tas, ka mēs droši nonācām galā – pilnīgi citā laika joslā, bez jebkādas sajēgas par to, kas notiks tālāk.

Un mūsu skaistais, piedzīvojumiem bagātais un trakulīgais piedzīvojums sākās.

Mūsu ceļojums tika sadalīts divās daļās:

  1. Brīvprātīgais darbs un dzīvošana Te Nikau retrītā. Palīdzot ar ikdienas uzkopšanas darbiem, un dzīvošana Jaunzēlandes dzīves ritmā, pludmales baudīšana, siltums un iepazīšanās ar brīnišķīgiem cilvēkiem.
  2. Ceļošana un uzturēšanās tik daudzos hosteļos, cik vien iespējams. Autobusu izmantošana, staigāšana un jaunu, daudzveidīgu vietu izpēte.

Šis bija pilnīgi izplānots ceļojums, jo tajā bija mazliet no visa. Tieši tāpēc tas paliks manā atmiņā ilgi, kā atgādinājums, ka ir patīkami būt abās pusēs un izbaudīt pēc iespējas vairāk dažādības.

Iegremdēsimies abās daļās dziļāk.

Brīvprātīgais darbs un uzturēšanās Te Nikau bija patiesi maģiska. Visi bija ļoti laipni un pretimnākoši. Protams, sākumā abas ar Anniju bijām kautrīgas un ļoti nogurušas (garākais miegs manā dzīvē bija15 stundu garumā), bet mēs pilnībā izbaudījām šo vietu jau no paša pirmā brīža. Workaway ideja ir pavisam vienkārša: mēs palīdzam ar nepieciešamajiem darbiem, un mums tiek nodrošinātas bezmaksas naktsmājas, un reizēm arī ēdināšanu. Es jutos neticami laimīga, jo Chris (kurš šeit strādā un praktiski ir atbildīgs par visu) mūs aicināja un parādīja sev īpašas vietas. Manuprāt, vispaliekošākā atmiņa bija pirmā kopīgā piedzīvojuma pieredze ar viņu. Mēs kāpām pa akmeņiem un devāmies skatīties krabjus. Tā bija biedējoša, bet dzīvīguma pilna pieredze, vismaz mums. Kad Annija teica: “Domāju, ka tas bija labākais, ko esmu darījusi savā dzīvē,” Chris atbilde bija vienkārša: “Ja tas bija labākais, ko esi darījusi savā dzīvē, tev vajadzētu vairāk iet ārā…” Divas dienas vēlāk Chris un James (Te Nikau īpašnieks) aizveda mūs meklēt pingvīnus pludmales alās.

Dienas bija piepildītas ar maģiju, siltumu un mierīgu atmosfēru. Mani mīļākie dienas brīži bija doties uz blakus esošo pludmali un tur gandrīz katru vakaru sagaidīt saulrietu. Tas bija brīnišķīgs laiks, un tas kļuva vēl aizraujošāks, kad ieradās amerikāņi – Hannah, Sam un vēlāk arī Andrew. Viņi ienesa jaunu enerģiju, trakumu un daudz jautrības šajā vietā. Man bija iespēja lieliski parunāt ar Andrew un pasmieties kopā ar Imarlee. Bija tiešām fantastiski iepazīt viņus, dalīties pieredzē un pavadīt laiku kopā. Mums bija tik daudz piedzīvojumu – vienu nakti mēs pavadījām alā, nākamajā dienā devāmies medīt, tad braucām uz ezeru un laivojām. Šie ir tie brīži, kas ir pelnījuši dzīvot manās atmiņās.

Es ticu, ka tas bija viens no tā laika skaistākajiem piedzīvojumiem, ko es varēju iedomāties. Gribu izmantot Annijas vārdus un teikt: “Paldies Te Nikau par to, ka biji labākā vieta pasaulē, kur ļāvi būt pilnībā mums pašām.”

Otrā mūsu ceļojuma daļa,

ceļošana un palikšana tik daudzos hosteļos, cik vien iespējams. Ikdienā izmantojot autobusus, ejot kājām un izpētot jaunas vietas.

Kaut arī bija grūti teikt ”uz redzēšanos” pēc brīnišķīga mēneša Te Nikau retrītā, bija pienācis laiks doties tālāk un meklēt jaunus piedzīvojumus.

Šis laiks bija par sevis izpratni, daudz pārgājieniem un pastaigām, tetovējumu iegūšanu un katra brīža dalīšanu kopā ar Anniju. Piedzīvotās astoņpadsmit pilnās dienas: Greymouth līdz Franz Josef, Wanaka, Queenstown, Cromwell, Queenstown, Milford Sound, Queenstown, Lake Tekapo, Christchurch.

Daži neaizmirstami mirkļi šajā laikā:

  1. Gandrīz pazaudēju savu somu ar visu, kas man pieder
  2. Uz zāliena nejauši atradu grāmatu ‘’Station Life in New Zealand’’
  3. Izgāju Robert’s Point Track un redzēju ledāju
  4. Veicu pārgājienu līdz Ben Lomond virsotnei. Skaistākā un grūtākā pieredze!
  5. Uztaisīju divus jaunus tetovējumus
  6. Pavadīju Latvijas neatkarības dienu Jaunzēlandes vīna darītavā un vakarā baudīju garšīgu ābolu kūku ar labākajām latviešu dziesmām
  7. Piedzīvoju astoto pasaules brīnumu – Milford Sound
  8. Ēdu vienu no lieliskākajiem burgeriem manā dzīvē!
  9. Skatījos neticami skaistu saullēktu Lake Tekapo!
  10. Gulēju vecā cietuma mājā
  11. Atkal satiku Sem un Hannah, vismaz uz brīdi
  12. UN BŪTISKĀKAIS – PIEREDZĒJU VISU KOPĀ AR ANNIJU!

Pēc ceļojuma jutos kā pavisam cits cilvēks, un ticēju, ka viss notiek ar tiem, kas mēģina jaunus pieredzes. Šis piedzīvojums bija dzīvi mainošs, un esmu tik priecīga, ka pateicām: “Ceļosim tik tālu, cik tas ir iespējams,” un nonācām tādā lieliskā vietā kā Jaunzēlande. Es vienmēr glabāšu šos atmiņu brīžus, vietas un cilvēkus savā sirdī.