Seši mēneši Itālijā bija brīnišķīgākais piedzīvojums manos trīs studiju gados. Ņemot vērā, ka studiju pieredze bija jāpielāgo, un lielu daļu laika pavadīju, skatoties ekrānā četrās sienās, Covid-19 apstākļu dēļ, šis piedzīvojums bija tieši tas, par ko es biju sapņojusi.
Studiju apmaiņas pieredze nav tikai par mācībām ārzemēs, tā ir par sevis iepazīšanu jaunā kultūrā, nezināmām pieredzēm un izaugsmi, kādu nebūtu iespējams iedomāties nekur citur. Mans ceļojums aizveda mani uz brīnišķīgo Abruzzo reģionu, Pescara un Cheti Itālijā, kur kopā ar dažādiem ārvalstu un Itālijas studentiem ieguvu jaunas zināšanas psiholoģijā un dziļāk iepazinu šo skaisto valsti ar tās bagāto vēsturi un kultūru.
No šīs pieredzes es iemācījos daudz vairāk paļauties uz sevi, meklēt iespējas, uzticēties sev un izbaudīt dzīvi pilnībā. Izstumjot sevi no komforta zonas un attīstot personīgo izaugsmi, es iemācījos pielāgoties jaunajai videi, skatīties pāri kultūru barjerām un iemīlēties šāda veida dzīvē.
Manuprāt, vispatiesākais, ko var teikt par šo pieredzi, ir tas, ka tas nebija tikai piedzīvojums ar prieku un izklaidēm, jo, kā jau katrā situācijā un dzīvē kopumā, tika piedzīvoti lieli kāpumi un smagi kritumi. Par ilgošanos pēc mājām, par vientulību, par pašizaugsmi, par bailēm pieļaut kļūdas. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka negatīvās pieredzes šo piedzīvojumu padarīja vēl īpašāku, jo bez tām, tā nebūtu bijusi tik izaicinoša, taču arī tik patiesi skaista un dzīva.
Viss par Itāliju – kādas bija manas ekspektācijas un realitāte?
Haha, pat rakstot un atceroties visus notikumus, galvenais, kas man palicis prātā, ir viņu mīlestība pret savu kultūru un noteikumiem, kas jāievēro.Itālijas kultūras mantojums ir milzīgs, un tās tradīcijas ir kaut kas, ko noteikti ir vērts piedzīvot vismaz vienu reizi dzīvē. Un šeit, Latvijā, mēs bieži vien varam novērtēt līdzīgas vērtības, tikai caur savu unikālo skatījumu un pieredzi. Cieņa pret dzīves vienkāršākajiem mirkļiem – tās ir īstās sajūtas, kas ir atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz manu sirdi un turpina veidot manu dzīvi pat pēc Itālijas. Esmu iemācījusies novērtēt pat vienkāršākos ikdienas sīkumus – labu kafiju, gardu cornetto al cioccolato un, protams, siesta laiku, kas ir viena no lietām, kas man ļoti pietrūkst, atgriežoties Latvijā. Ģimeņu pulcēšanās dienas vidū, lai atpūstos, aizmirstu par darbu un skolu, un vienkārši būtu kopā – tas bija kas tik dziļi aizkustinošs, ka paliks manā sirdī uz visiem laikiem.
Vienlīdz ievērojama bija arī itāliešu ne īpaši nopietnā attieksme pret precizitāti. Kad viņi saka, ka autobuss ieradīsies plkst. 9:10, tu jau varēji paredzēt, ka tas būs pie autobusu pieturas ap plkst. 10:00. Šī pieeja bija pilnīgs kontrasts ar manas pašas dzīves izpratni. Un, jā, tieši šie mirkļi un pieredzes man atgādināja, cik svarīgi ir dzīvot vieglāk, uztraukties par sīkumiem mazāk un baudīt dzīvi plašāk – ar visu savu sirdi.
Vietējie ļoti augstu vērtē savu valodu un kultūru, un nerunāšana itāļu valodā bieži tiek uzskatīta par kļūdu. Tas ir saprotams, patiesi – kā var pilnībā novērtēt valsti, nesaprotot tās valodu? Šīs pārdomas vairākkārt uzsvēra viens no mūsu profesoriem, kurš uzdeva jautājumu par mūsu klātesamību Itālijā, ja mēs nezinām itāliešu valodu. Tomēr, neskatoties uz valodas barjeru, pieredze bija gan aizraujoša, gan izklaidējoša. No mīmikas un žestiem, un reizēm spēlētām šarādēm – katra mijiedarbība kļuva par patīkamu mīklu, ko atrisināt, piešķirot mūsu ceļojumam papildu jautrību.
Kas attiecas uz jautājumu – Tina, kā tu nokārtoji eksāmenus, nerunājot itāļu valodā? Atbilde bija pārsteidzoši vienkārša: angļu valodā, apvienojot mutiskus un rakstiskus uzdevumus. Tas bija īsts pārbaudījums, jo visa atbildība un smagais darbs bija pilnībā uz maniem pleciem. Bet tieši šis izaicinājums ir tas, ar ko es patiesi lepojos. Tajā pašā laikā tas kļuva par vērtīgu mācību par neatlaidību, ticību sev un spēju pārvarēt šķēršļus. Paralēli tam bija jāpiepilda arī bakalaura darbs, kas prasīja daudz laika un uzmanības. Tomēr tas netraucēja izbaudīt lieliskus brīžus, ceļot un uzkrāt jaunas pieredzes. Jo bieži vien viss ir atkarīgs no laika plānošanas un spējas teikt “jā” pēc iespējas vairāk.
Ceļošanas pieredze Itālijā bija patiesi fantastiska. Ir ļoti svarīgi izvēlēties ceļabiedrus un pārliecināties, ka jūsu ceļojuma mērķi sakrīt. Par laimi, man bija iespēja dalīties katrā mazajā un lielajā ceļojuma mirklī ar brīnišķīgiem cilvēkiem, un tas piešķīra katrai atmiņai siltumu un smaidu. Ja vēlies uzzināt vairāk par maniem piedzīvojumiem Ascoli Piceno, Villalago, Milan, or Sulmona, droši apskati video.
Šie piedzīvojumi iemācīja man izmantot iespējas, novērtēt katru mirkli un ceļot gudri, rūpīgi plānojot budžetu. Tieši šī pieeja ļāva izbaudīt vienkāršos dzīves priekus – gardu saldējumu, garas pastaigas, majestātiskus kalnus, elpu aizraujošus skatus, muzejus un, visvairāk, kopā būšanu ar jauniegūtajiem draugiem. Tā bija izcila pieredze, kas kļuva vēl īpašāka, pateicoties brīnišķīgajiem cilvēkiem, kurus satiku. Mūsu draudzība pārvērta šo piedzīvojumu par neaizmirstamu atmiņu, kuru glabāšu savā sirdī.
Es no sirds iedrošinu ikvienu, kam ir vēlme, – seko savai sirdij, izkāp no komforta zonas un dod sev iespēju šo piedzīvot. Tu to nenožēlosi!
Ciao!
