Katra brīvprātīgā darba vai apmaiņas pieredze vienmēr sākas ar vienu konkrētu jautājumu – kāpēc?

Ļauj man dalīties ar savu personīgo pieredzi šajā projektā.

Atskatoties uz Green Fun projektu, mani pārņem dziļa gandarījuma un iedvesmas sajūta. Tam, kam es pieteicos, un kas likās kā vienkārša ideja, pārtapa neaizmirstamā pieredzē, kas atstāja reālu ietekmi uz kopienu un satuvināja cilvēkus veidos, kādus nekad nebiju iedomājusies. Šo piecu nedēļu laikā biju daļa no nevalstiskās organizācijas AIDE Rumānijā, kur man bija iespēja iepazīt mūsu projekta koordinatori Andrea. Viņa bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nolēmu pievienoties šim projektam. Jau sākotnēji jutu spēcīgu saikni ar viņu un zināju, ka no viņas varēšu daudz mācīties.

Green Fun projekta galvenais mērķis, kā arī mūsu izveidotās darbnīcas, aktivitātes un radošie projekti bija patiešām lieliski, taču tas, kas šo pieredzi padarīja īpašu bija cilvēki un izveidotās attiecības. Mēs bijām dalībnieki no dažādām valstīm – Itālijas, Spānijas, Turcijas, Gruzijas un Rumānijas –, kuri visi sanāca kopā, lai dalītos pieredzē, mācītos viens no otra un augtu kopā. Šī vienotības sajūta bija visvērtīgākā daļa no visa piedzīvojuma. Tā man lika saprast, ka īstas pārmaiņas notiek tad, kad mēs apvienojamies, dalāmies idejās un atbalstām cits citu savos centienos.

Viena no neaizmirstamākajām Green Fun projekta pieredzēm bija mūsu dalība festivālos. Lielākais notikums man nebija tikai šo pasākumu apmeklēšana, bet gan pilnīga tajos iegrimšana—gulēšana teltīs zem zvaigžņotām debesīm un kopīgs darbs plecu pie pleca, lai padarītu katru festivālu veiksmīgu. Ir kaut kas maģisks tajā, kā kopā ceļ teltis, pārvēršot parastu laukumu īslaicīgā ciematā, un daloties šajā telpā ar citiem. Katru vakaru, pulcējoties ap teltīm, lai atskatītos uz dienu, mēs dalījāmies stāstos, idejās un smieklos, radot saiknes, kas pārsniedza paša projekta robežas. Šī kopības sajūta visspilgtāk izpaudās, strādājot kopā no sagatavošanās darbiem līdz pat vēlajām nakts stundām, kad rūpējāmies par kārtību. Neatkarīgi no tā, vai iekārtojām videi draudzīgus stendus, organizējām darbnīcas vai gādājām par to, lai viss noritētu gludi, smagais darbs šķita ārkārtīgi vērtīgs, jo mēs visi bijām daļa no kaut kā lielāka.

Bija pārsteidzoši vērot, kā visi dabiski atrada savas lomas un zināja, kur un kad būt. Nisa un Alessia vienmēr bija aizņemtas, krāsojot bērnu sejas un izraisot smaidu ikvienam apkārt. Leon un es bieži pavadījām laiku pie auduma somu apgleznošanas stacijas, piešķirot pasākumam radošu noskaņu. Pablo un Guillermo, lai gan vienmēr gatavi palīdzēt, vienmēr atrada iespēju arī no darba mazliet aizbēgt. Malina, Nicolas un Darie bija universālie palīgi, vienmēr gatavi iesaistīties jebkurā darbā. Dachi nepārtraukti darbojās ar 3D printeri, cenšoties īstenot dažādas idejas. Andrei un Andrea bija kā mūsu “mamma un tētis”, vienmēr rūpējoties, lai viss ritētu gludi. Un, protams, Theo – mūsu festivāla koordinators, kurš uzmanīgi sekoja līdzi, lai viss tiktu izdarīts pareizi.

Lieliskākais šajā komandā bija tas, ka nekad nebiji viens—ja bija nepieciešama palīdzība, vienmēr atradās kāds, kurš bija gatavs iesaistīties un atbalstīt. Varbūt tieši tāpēc es patiesi ticu, ka visnozīmīgākā šīs pieredzes daļa bija izveidotās saiknes. Ir kaut kas īpašs tajā, ka dalāmies gan izaicinājumos, gan priekos tik intensīva piedzīvojuma laikā. Mēs ne tikai mācījāmies viens no otra, bet arī nepārtraukti atbalstījām un iedrošinājām viens otru. Projekta beigās mēs vairs nebijām tikai dalībnieki—mēs bijām draugi, kuri kopā piedzīvojuši kaut ko patiesi īpašu.

Green Fun projekts bija kas vairāk par darbnīcām un aktivitātēm—tas bija par kopā būšanu, mirkļa izbaudīšanu, dzīves svinēšanu un atmiņu radīšanu. Tas atgādināja, ka visvērtīgākās pieredzes bieži rodas tad, kad savienojamies ar citiem negaidītos veidos, dzīvojam saskaņā ar savām vērtībām, mācāmies ne tikai par pasauli un cilvēkiem sev apkārt, bet arī par sevi, strādājot kopīga mērķa labā. Atskatoties saprotu, ka tieši šie kopīgi piedzīvotie mirkļi—zem zvaigznēm, teltīs, festivālos, futbola laukumā, mūsu mājās, YouthHub telpās, 10 stundu pārgājienā un citviet—ir tie, ko es lolos visvairāk. Tie bija brīži, kas mūs satuvināja, iedvesmoja un padarīja Green Fun projektu par neaizmirstamu ceļojumu.